Lai gan atkritumu tvertnes bibliotēkā parasti cenšas padarīt pēc iespējas nemanāmākas, tieši to pārdomāts izvietojums un izvēle nosaka, vai šķirošanas sistēma patiešām darbosies. Kā rāda atkritumu auditu dati, neizdzertas kafijas un ēdienu paliekas ir galvenais iemesls, kāpēc tiek sabojāta papīra pārstrādes plūsma. Šajā ceļvedī aplūkotas bibliotēkām atbilstošas atkritumu frakcijas, tvertņu izvietojuma stratēģija klusajās zonās, vides pieejamības prasības, personāla telpu aprīkošana un efektīvi iztukšošanas grafiki gan publiskajās, gan augstskolu bibliotēkās.
Bibliotēkas atkritumu apsaimniekošanas zonas īsumā
| Zona | Kas nonāk tvertnē | Efektīvs risinājums |
|---|---|---|
| Ieeja, kafejnīcas stūrītis, tirdzniecības automāti | Krūzītes, pudeles, iepakojums, ēdiens, šķidrumi | Pilna šķirošanas stacija ar šķidrumu izliešanas vietu; iztukšošana vismaz reizi dienā |
| Lasītavas un klusie stāvi | Papīrs, iepakojumi, atsevišķi dzērienu trauki | Neliels staciju skaits stāvu malās un pie izejām, nevis pie katra atsevišķa galda |
| Mācību telpas un grupu nodarbību telpas | Dzērieni, uzkodas, izdrukas | Papīra, iepakojuma un sadzīves atkritumu tvertnes vienkopus |
| Bērnu zona | Papīrs, iepakojums, salvetes | Divas vai trīs frakcijas, zemākas atveres, viegli kopjamas virsmas |
| Personāla telpas | Biroja papīrs, virtuves atkritumi, piegāžu kartons | Šķirošanas stacija, slēdzama tvertne vai smalcinātājs dokumentiem ar personas datiem |
| Saimniecības un noliktavu telpas | Norakstītās grāmatas, iepakojums, nolietotais aprīkojums | Atsevišķi nodošanas maršruti, par kuriem panākta vienošanās ar atkritumu apsaimniekotāju |
Ko bibliotēka patiesībā izmet atkritumos
Bieži vien valda pieņēmums, ka bibliotēkās lauvas tiesu atkritumu automātiski veido papīrs, taču praksē tā nebūt nav. Augstskolu bibliotēkās veiktie auditi uzskatāmi parāda, cik krasi faktiskais sastāvs var atšķirties no gaidītā. Piemēram, Karalienes Universitātes (Queen’s University) Staufera (Stauffer) bibliotēkas 2014. gada auditā atklājās, ka organiskie atkritumi veidoja 56,58%, plastmasa – 21,71%, bet papīrs – tikai 18,75% no visiem pārbaudītajiem atkritumiem. Savukārt Gvelfas Universitātes (University of Guelph) auditā bibliotēkas sadzīves atkritumu plūsmā 36,49% bija papīrs, 29,59% – plastmasa un 26,85% – bioloģiskie atkritumi.
Vēl nopietnāka problēma par kopējo atkritumu apjomu ir šķiroto materiālu piesārņojums ar neatbilstošiem piemaisījumiem. 2011. gadā veiktajā studentu auditā Kilama (Killam) bibliotēkā, kurā darbojās četru tvertņu sistēma, vidējais piemaisījumu īpatsvars papīra tvertnēs sasniedza 30,62%, plastmasas tvertnēs – 44,33%, bet nešķiroto atkritumu tvertnēs – 42,88%. Korkas Universitātes koledžas (University College Cork) Būla (Boole) bibliotēkā faktiskais pārstrādes rādītājs nepārsniedza 5–10%, bet semestra laikā tas noslīdēja teju līdz nullei. Galvenais piesārņotājs bija nepabeigtu kafijas tasīšu saturs un šķidrumu paliekas.
Pirms jaunu tvertņu iegādes vērts veikt atkritumu auditu savā iestādē. Karalienes Universitātes izmantotā pieeja ir pavisam vienkārša: 24 stundu laikā savāciet visus atkritumu maisus, marķējiet katru ar telpu vai zonu, no kuras tas paņemts, un pēc tam saturu sašķirojiet un nosveriet. Paņemot vienu paraugu darbdienā un otru brīvdienā, gūsiet skaidru un objektīvu ainu par to, kur un kādas atkritumu plūsmas reāli veidojas.
Atkritumu plūsmu izveide
Atkritumu plūsmu plānošanu ieteicams sākt nevis ar maksimāli plašu vēlmju sarakstu, bet gan ar to, ko reāli pieņem vietējais atkritumu apsaimniekotājs. Vairumā bibliotēku pietiek ar šādām pamatplūsmām:
- Papīrs un kartons – tīrs un sauss.
- Iepakojums (plastmasa, metāls un kartona kompozītmateriāli).
- Bioloģiskie atkritumi – zonās, kur darbojas kafejnīca, personāla virtuve vai notiek pasākumi ar uzkodām.
- Nešķiroti sadzīves atkritumi – visam, kas nav derīgs pārstrādei.
- Depozīta iepakojums vai stikls – ja vietējā sistēmā tos vāc atsevišķi.
Īpaša vērība jāpievērš šķidrumu savākšanai to rašanās vietā. Portsmutas Universitātes bibliotēka aicina apmeklētājus vispirms izliet dzērienu pārpalikumus tam paredzētā tvertnē, pārtikas atlikumus un tējas maisiņus izmest atsevišķā nodalījumā un tikai pēc tam šķirot tukšās krūzītes un pudeles – pārstrādei paredzētajiem materiāliem obligāti jābūt sausiem. Šo praksi ir vērts pārņemt: šķidrumu izliešanas punkts blakus šķirošanas stacijai izmaksā nesalīdzināmi lētāk nekā sabojāta, pārstrādei vairs nederīga papīra krava.
Juridiskais aspekts. Eiropas Savienībā Atkritumu pamatdirektīva jau kopš 2015. gada nosaka pienākumu atsevišķi vākt vismaz papīru, metālu, plastmasu un stiklu. Bioloģisko atkritumu šķirošana un pārstrāde to rašanās vietā vai dalīta vākšana kļuva obligāta no 2023. gada 31. decembra, bet tekstilizstrādājumu vākšana – no 2025. gada 1. janvāra. No 2026. gada 12. augusta tiek piemērota Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regula (ES) 2025/40. Katra dalībvalsts šīs prasības ievieš ar atšķirīgiem nosacījumiem. Piemēram, Sortaider skolu ceļvedī minēts, ka Igaunijā bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta, ja objektā rodas vairāk nekā 10 kg dienā. Tādēļ vienmēr pārbaudiet nacionālos un pašvaldības noteikumus, kā arī apsaimniekotāja pieņemto frakciju prasības. Mūsu ES atkritumu pārstrādes tiesību aktu ceļvedis un atkritumu tvertņu krāsu koda ceļvedis skaidro atšķirības dažādās valstīs.
Tvertņu izvietojums klusajās zonās
Bibliotēkas vidē mērķis ir mazāks staciju skaits stratēģiski izvēlētās vietās, nevis individuāla miskaste pie katra galda. Standartā BS 8233 sniegtajās vadlīnijās, ko izmanto akustikas speciālisti, kā ieteicamais fona trokšņa līmenis bibliotēku lasītavās ir norādīts 30–35 dB LAeq. Lai gan tās ir rekomendācijas, nevis likumā noteikta robežvērtība, šādā klusumā vāku klabēšana, maisu nomaiņa un ratiņu troksnis izceļas ļoti spēcīgi un traucē lasītājiem.
Šo principu lieliski demonstrē Hārvarda Juridiskās fakultātes atjaunotā lasītava: tajā ir ierīkotas tikai trīs atkritumu stacijas – pa vienai katrā telpas galā un viena pie centrālajām durvīm –, kamēr pie pašiem galdiem tvertņu nav vispār.
Ieviesiet šo pieeju praksē:
- Apvienojiet katru sadzīves atkritumu tvertni ar šķirošanas staciju. Sortaider izvietošanas ceļvedī to sauc par 1:1 principu. Vientuļa tvertne ātri vien pārvēršas par vietu, kur met visu pēc kārtas.
- Izvietojiet stacijas 10–15 metru attālumā no atkritumu rašanās vietas. Ja attālums ir lielāks, apmeklētāji parasti izvēlas tuvāko pieejamo tvertni neatkarīgi no tās frakcijas.
- Novietojiet stacijas dabiskajās kustības zonās: pie ieejām, pie izejas no kafejnīcas, kāpņu telpās, liftu vestibilos un kluso stāvu malās, lai apmeklētāji atkritumus izmestu pa ceļam uz izeju.
- Pielāgojiet vāka veidu frakcijai. Brīva atvere ļauj iemest atkritumus, nepieskaroties vākam, kas ir ideāli piemērots sausam papīram un iepakojumam klusajās telpās. Slēgts vāks noslēpj saturu un aiztur nepatīkamas smakas, kas ir kritiski pārtikas atkritumiem.
- Trokšņainos uzkopšanas darbus plānojiet ārpus darba laika. Tvertņu iztukšošanu, maisu nomaiņu un atkritumu pārvietošanu vislabāk veikt pirms bibliotēkas atvēršanas vai pēc tās slēgšanas.
Noslogotām iekštelpu ieejām un kafejnīcu zonām ir piemērota vairāku frakciju stacija, piemēram, Ecolong. Tā piedāvā 60 vai 90 litru nodalījumus 2–5 frakcijām. Katrā nodalījumā var izmantot Longopac vienlaidu maisu sistēmu, standarta maisu vai iztikt bez maisa (kas lieliski der tīram papīram un kartonam).
Plašākā atkritumu šķirošanas tvertņu izvietošanas ceļvedī zonu plānošana aplūkota vēl detalizētāk.
Vides pieejamība ikvienam bibliotēkas apmeklētājam
Bibliotēkas ir atvērtas ikvienam – cilvēkiem ratiņkrēslos, gados vecākiem lasītājiem un bērniem –, tāpēc tvertņu pieejamība jāparedz jau sākotnējā telpas plānošanā. Kā starptautiski atzīts etalons bieži tiek izmantots ASV pieņemtais standarts ADA (2010 ADA Standards for Accessible Design):
- Funkcionālajām daļām, piemēram, vākiem, atverēm un rokturiem, jāatrodas 38–122 cm (15–48 collu) augstumā virs grīdas.
- Brīvajam manevrēšanas laukumam jābūt vismaz 76 × 122 cm (30 × 48 collas), lai cilvēks ratiņkrēslā varētu brīvi piebraukt no priekšpuses vai sāniem.
- Ejām jābūt vismaz 91 cm (36 collas) platām.
- Ja ir uzstādītas atkritumu tvertnes, vismaz vienai no katra veida tvertnēm jāatbilst šīm pieejamības prasībām.
Lai gan ADA nav Eiropas tiesību akts (Eiropā būvētās vides pieejamību nosaka standarts EN 17210, kurā gan nav konkrētu skaitlisku prasību tieši atkritumu tvertnēm), tas sniedz praktiskus un izmērāmus orientierus. Pārbaudiet arī vietējos būvnormatīvus. Izvēloties tvertni, mēriet tieši iemetiena atveres augstumu, nevis tikai korpusa kopējos izmērus.
Divi būtiski ieteikumi bibliotēkām: nekad nenovietojiet staciju šaurajās ejās starp grāmatu plauktiem, un bērnu zonā noteikti izvēlieties tvertnes ar zemākām atverēm (ADA vadlīnijās bērnu aizsniedzamības robežas apskatītas atsevišķi kā rekomendējošas vadlīnijas).
Vestibilos un publiskajos gaiteņos tīrību palīdz uzturēt tvertnes ar gludām virsmām un izņemamiem iekšējiem konteineriem, piemēram, Container sērija. Tā ir pieejama ar 3–5 nodalījumiem, katrs ar 40 litru tilpumu.
Personāla telpas, konfidenciālie dokumenti un norakstītās grāmatas
Šķirošana personāla zonā. Darba kabinetos un darbinieku virtuvēs atkritumu sastāvs maz atšķiras no biroja: biroja papīrs, iepakojums un pārtikas atkritumi. Šeit noderēs kompakta, modulāra 4 frakciju stacija. Lai neradītu lieku apjukumu, saglabājiet tādas pašas frakcijas un piktogrammas kā publiskajās zonās – tas palīdz uzturēt vienotu un skaidru sistēmu. Plašākus ieteikumus atradīsiet mūsu ceļvedī par šķirošanas ieviešanu darbavietā.
Konfidenciālie dokumenti. Grāmatu izsniegšanas kartītes, reģistrācijas dati un anketas satur personas datus. Lielbritānijas datu aizsardzības iestāde (ICO) personisku informāciju saturošiem papīra dokumentiem iesaka izmantot slēdzamas atkritumu tvertnes, kā arī nodrošināt smalcināšanu ar krustenisko smalcinātāju vai iznīcināšanu, uzticot to specializētam pakalpojumu sniedzējam. Datu aizsardzības prasības paredz arī to, ka personas datus nedrīkst glabāt ilgāk, nekā nepieciešams. Parasta atvērta papīra tvertne personāla telpā nav piemērota izdrukātām rezervācijām, anketām vai personu apliecinošu dokumentu kopijām.
Norakstītās grāmatas. No krājuma izņemtos izdevumus bibliotēkas parasti pārdod, dāvina vai nodod pārstrādei, tāpēc grāmatu norakstīšana jāorganizē kā atsevišķs projekts, nevis ikdienas atkritumu apsaimniekošanas daļa.
- Lietojamas grāmatas vispirms piedāvājiet labdarības tirdziņos, uz bezmaksas grāmatu galdiem vai ziedojiet labdarības organizācijām.
- Nekādā gadījumā nemetiet tās publiskajās papīra tvertnēs. Pārstrādes iekārtās iesietas grāmatas neuzvedas kā parasts papīrs. Piemēram, Kentas apgabala atkritumu apsaimniekotāji Mičiganā norāda, ka uz šķirošanas līnijas grāmatas rada tādu pašu efektu kā ķieģeļi.
- Pārstrādes noteikumi pašvaldībās atšķiras. ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) norāda, ka grāmatas mīkstajos vākos var pārstrādāt bez papildu apstrādes, bet cieto vāku sējumiem vāki pirms tam ir jānoņem. Savukārt Bromlijas pašvaldība Londonā uzsver, ka cietie vāki nav pārstrādājami vispār.
- Pirms pirmās palešu kravas nosūtīšanas obligāti vienojieties par nodošanas kārtību ar savu atkritumu apsaimniekotāju vai pārstrādes uzņēmumu.
Neaizmirstiet par nolietotajiem publiskajiem datoriem un tehniku: iepazīstieties ar mūsu ceļvedi par EEIA pārstrādes noteikumiem uzņēmumiem.
Higiēna, kaitēkļi un ugunsdrošība
Bibliotēkām ir ļoti specifisks iemesls rūpēties par pareizu pārtikas atkritumu apsaimniekošanu: kaitēkļus pievilina ne tikai ēdiens, bet arī pats papīrs. Teksasas Valsts bibliotēku un arhīvu komisija uzsver, ka prusaki, sudrabainās zvīņenes, peles un žurkas labprāt barojas ar līmēm un cieti, ko satur papīra krājumi. Kornela un Ilinoisas Universitāšu saglabāšanas vadlīnijās bibliotēkām ieteikts nepieļaut ēdiena ienešanu krājumu glabātavās un katru dienu iztukšot pārtikas atkritumu tvertnes. Konservācijas eksperti arī brīdina, ka gofrētais kartons var kļūt par zvīneņu mājvietu, tāpēc piegāžu kastes nekavējoties jāsaplacina un jāiznes no noliktavām un arhīviem.
Praktiski pamatnoteikumi:
- Katru dienu iztukšojiet bioloģisko atkritumu tvertnes, bet no kafejnīcas zonas – arī nešķirotos sadzīves atkritumus.
- Tvertnes nedrīkst atrasties tuvu plauktiem vai krātuvēs; pilnus maisus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt ēkā pa nakti.
- Regulāri mazgājiet un dezinficējiet tvertņu iekšējos konteinerus. Mūsu tvertņu tīrīšanas ceļvedis un nepatīkamu smaku novēršanas ceļvedis sniedz padomus par pārbaudītiem līdzekļiem un uzkopšanas intervāliem.
Attiecībā uz ugunsdrošību senākā bibliotēku prakses standartā (Indijas standarts IS 11460, 1985) ieteikts izmantot nedegoša materiāla papīrgrozus, vēlams ar pašaizverošiem vākiem, un iztukšot tos katras darbdienas beigās. Lai gan tas ir vēsturisks dokuments, pats pamatprincips ir spēkā arī šodien. Saplāksnis ir degošs materiāls, tāpēc noskaidrojiet pie sava ugunsdrošības speciālista, kādu materiālu tvertnes būvnormatīvi pieļauj katrā zonā, un nenovietojiet koka tvertnes grāmatu krātuvēs un arhīvu telpās.
Tvertņu izmēru izvēle un iztukšošanas biežums
Plānojiet katra nodalījuma tilpumu, balstoties uz atkritumu audita datiem, nevis izvēloties tvertnes pēc nejaušības principa. Vienkārša aprēķina formula:
- Pēc audita datiem nosakiet katras plūsmas radīto atkritumu daudzumu litros dienā.
- Daliet šo apjomu ar šķirošanas staciju skaitu, kas apkalpo konkrēto plūsmu.
- Izvēlieties nodalījuma tilpumu tā, lai paredzētajā iztukšošanas intervālā tas piepildītos aptuveni par divām trešdaļām.
Piemērs: ja audits rāda, ka dienā rodas 120 litri iepakojuma un jums ir 3 stacijas, tie ir 40 litri uz staciju. Izvēloties 60 litru nodalījumu un to iztukšojot reizi dienā, tas būs piepildīts apmēram par divām trešdaļām – optimāls rādītājs. Savukārt 40 litru tvertne noslogotākās dienās ātri vien kļūtu pārpildīta.
Iztukšošanas biežums lielā mērā ir atkarīgs no frakcijas. Kafejnīcas tuvumā esošajām stacijām un bioloģiskajiem atkritumiem nepieciešama ikdienas uzraudzība. Klusajos stāvos esošās papīra tvertnes var iztukšot retāk – precīzu grafiku palīdzēs noteikt jūsu audits. Pārskatiet šo grafiku pēc viena semestra vai sezonas, jo akadēmiskajās bibliotēkās atkritumu apjoms sesiju laikā mēdz strauji pieaugt. Vairāk uzziniet mūsu ceļvedī par to, cik bieži jāiztukšo atkritumu tvertnes.
Ja pārvaldāt plašāku objektu, mūsu ceļveži par universitāšu pilsētiņām un muzejiem aplūko sistēmas, kas aptver vairākas ēkas vai izstāžu zāles.
Sāciet ar 24 stundu auditu vienā stāvā jau šomēnes un piemeklējiet rezultātiem atbilstošu risinājumu no mūsu atkritumu šķirošanas tvertņu klāsta. Ja vēlaties saņemt profesionālu novērtējumu par tvertņu izvietojumu, Sortaider komanda palīdzēs pielāgot piemērotākos modeļus jūsu telpu plānam.
