ES jauno atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ietekme: Vai jūsu uzņēmums ir gatavs 2026. gadam?

Vai jūsu uzņēmums ir pilnībā sagatavojies jaunajai Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulai (PPWR), kas stāsies spēkā 2026. gadā? Eiropas Savienības tiesiskais regulējums atkritumu apsaimniekošanas jomā piedzīvo krasas pārmaiņas – līdzšinējās brīvprātīgās iniciatīvas kļūst par stingrām, obligātām prasībām. Tiek ieviesti ambiciozi pārstrādes mērķrādītāji un specifiski nosacījumi iepakojuma izmantošanai. Izpratne par šīm izmaiņām ir kritiski svarīga ne tikai ilgtspējas mērķu sasniegšanai, bet arī lai izvairītos no būtiskiem sodiem.

ES Atkritumu pamatdirektīva: Jaunā realitāte

Atkritumu pamatdirektīva veido juridisko pamatu visai Eiropas atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Tā definē piecu pakāpju atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju – konceptuālu modeli, kurā augstākā prioritāte ir atkritumu rašanās novēršanai un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai. Tikai pēc tam seko pārstrāde un cita veida reģenerācija, savukārt likvidēšana (piemēram, noglabāšana poligonā) ir pieļaujama vienīgi kā galējais risinājums. Telpu un nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem tas nozīmē, ka stratēģijā galvenais uzsvars jāliek uz materiālu saglabāšanu aprites ciklā pēc iespējas ilgāk.

Viens no būtiskākajiem direktīvas praktiskajiem aspektiem ir obligāta dalīta atkritumu vākšana to rašanās vietā. Kopš 2023. gada beigām uzņēmumiem visā ES ir pienākums atsevišķi šķirot papīru, metālu, plastmasu un stiklu visur, kur tas ir tehniski iespējams. Turklāt no 2023. gada decembra par obligātu kļuva arī bioloģisko atkritumu šķirošana. Šo noteikumu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm sasniegt kopējos sadzīves atkritumu pārstrādes mērķus: 55% līdz 2025. gadam, 60% līdz 2030. gadam un 65% līdz 2035. gadam.

Lai efektīvi pielāgotos Eiropas darba vietu pārstrādes noteikumiem, nepieciešams atteikties no individuālajām atkritumu tvertnēm pie katra galda, aizstājot tās ar centralizētām sistēmām. Pieredze rāda, ka, ieviešot centralizētus atkritumu šķirošanas punktus, poligonos noglabājamo atkritumu apjomu var samazināt par pat 40%, vienlaikus nodrošinot sakoptāku un profesionālāku darba vidi.

PPWR regulas ietekme uz uzņēmējdarbību

Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula (PPWR 2025/40) stājās spēkā 2025. gada februārī, un uzņēmumiem tā jāsāk piemērot no 2026. gada augusta. Atšķirībā no direktīvām, regula ir tieši piemērojams tiesību akts, kas iezīmē būtisku politikas maiņu – tā attiecas uz absolūti visu ES tirgū laisto iepakojumu neatkarīgi no materiāla veida vai izcelsmes valsts. Uzņēmumiem tagad ir tieša atbildība par to, lai to izmantotais iepakojums un radītie atkritumi atbilstu jaunajiem aprites standartiem.

PPWR ievieš vairākas fundamentālas prasības, kas jāiekļauj katrā biroja atkritumu apsaimniekošanas plānā:

• Līdz 2030. gadam visam iepakojumam jābūt pārstrādājamam, bet līdz 2035. gadam tam jābūt pārstrādātam plašā mērogā.
• No 2030. gada tiks ieviesti minimālie obligātie otrreizēji pārstrādātas plastmasas satura rādītāji jaunā plastmasas iepakojumā.
• ES ir nospraudusi mērķi samazināt iepakojuma atkritumu kopējo daudzumu par 5% līdz 2030. gadam, 10% līdz 2035. gadam un 15% līdz 2040. gadam (salīdzinājumā ar 2018. gadu).

Šo termiņu tuvošanās nozīmē, ka iepirkumu nodaļām būs prioritāri jāizvēlas piegādātāji, kas piedāvā prasībām atbilstošu, pārstrādājamu iepakojumu. Vienlaikus uzņēmumiem jāsagatavojas apstrādāt lielāku augstas kvalitātes otrreizējo izejvielu apjomu, kam nepieciešama precīza šķirošana, lai izvairītos no materiālu savstarpēja piesārņojuma.

Jauni noteikumi tekstilizstrādājumiem un pārtikas atkritumiem

Pārskatītā Atkritumu pamatdirektīva, kas stājas spēkā 2025. gada oktobrī, pastiprinātu uzmanību pievērš tekstila un pārtikas nozarēm. Organizācijām, kas saviem darbiniekiem nodrošina darba apģērbu vai uniformas, jaunie noteikumi aizliedz iznīcināt nepārdotas drēbes un apavus. Tāpat uzņēmumiem būs publiski jāatklāj informācija par izmesto nepārdoto patēriņa preču apjomu.

Pārtikas atkritumu mazināšana ir vēl viens būtisks direktīvas pīlārs. Līdz 2030. gadam ES plāno samazināt pārtikas atkritumu daudzumu par 10% ražošanas sektorā un par 30% uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecībā un patēriņā. Korporatīvajā vidē biroja virtuves atkritumu apsaimniekošana vairs nav tikai higiēnas jautājums, bet gan tiesiska prasība. Efektīva bioloģisko atkritumu apsaimniekošana paredz, ka organisko atkritumu tvertnēs drīkst nonākt tikai pārtika, izslēdzot parastos plastmasas maisiņus vai citus nekompostējamus priekšmetus, kas var sabojāt visu atkritumu partiju.

Reģionālās atšķirības un vietējie normatīvie akti

Lai gan ES direktīvas rada vienotu ietvaru, katra dalībvalsts var ieviest stingrākas lokālās prasības. Izpratne par šīm komerciālo atkritumu pārstrādes prasībām ir izšķiroša uzņēmumiem, kas darbojas vairākos Eiropas tirgos.

• Zviedrijā dalīta pārtikas atkritumu vākšana visiem uzņēmumiem ir obligāta jau kopš 2024. gada, un 2027. gadā plānoti vēl stingrāki noteikumi.
• Dānijā darba vietās jānodrošina vismaz četras atsevišķas tvertnes dažādiem atkritumu veidiem. Uzņēmumiem ar lielu atkritumu apjomu (virs vienas tonnas gadā) jāizmanto digitālas izsekošanas sistēmas katram sūtījumam.
• Igaunijā noteikta obligāta papīra, plastmasas, metāla, stikla un bioatkritumu šķirošana, īpaši kontrolējot objektus, kas rada vairāk nekā 10 kg bioatkritumu dienā.
• Latvijā tiek stingri piemērota ražotāja paplašinātā atbildība (RPA) par iepakojumu, kas pārsniedz 300 kg gadā, paredzot obligātu dalīto vākšanu un specifisku reģenerācijas mērķu izpildi.

Praktiski soļi atbilstības nodrošināšanai

Atbilstība likumam nenozīmē tikai tvertņu uzstādīšanu – ir kritiski svarīgi nodrošināt, lai savāktie materiāli būtu derīgi pārstrādei. Augsts piesārņojuma līmenis (piemēram, taukaini pārtikas atliekumi uz tīra papīra) bieži liek pārstrādes rūpnīcām noraidīt veselas kravas. Eiropas mērogā šādas “sabojātas” kravas katru gadu rada simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Atkritumu audits un datu analīze

Sagatavošanās jaunajiem noteikumiem jāsāk ar datu apkopošanu. Veicot atkritumu auditu birojā, iespējams precīzi noteikt radīto atkritumu struktūru un atklāt neefektivitātes punktus. Auditā jāsver dažādas kategorijas (papīrs, plastmasa, bioatkritumi), lai aprēķinātu atkritumu novirzīšanas rādītāju no poligoniem. Šie dati ir nepieciešami ne tikai iekšējai kontrolei, bet arī lai atbilstu ESG ziņošanas standartiem, piemēram, GRI 306.

Optimizācija un vizuālās komunikācijas loma

Pārstrādes programmas efektivitāte ir tieši atkarīga no tā, cik vienkārša un saprotama tā ir darbiniekiem. Lai novērstu kļūdas, ir svarīgi skaidri definēt, kas drīkst atrasties katrā tvertnē. Izmantojot standartizētas atkritumu šķirošanas zīmes, kas atbilst EN 14092 krāsu kodēšanas standartam un augsta kontrasta piktogrammām, šķirošanas kļūdu skaitu daudzvalodu vidē var samazināt pat par 40%.

Būtisks faktors ir arī tvertņu stratēģisks izvietojums – tām jāatrodas tur, kur atkritumi rodas visbiežāk: virtuvēs, pie printeriem un galvenajos gaiteņos. Pētījumi apliecina, ka pārdomāts novietojums un skaidrs marķējums var palielināt darbinieku iesaisti par 30–50%, salīdzinot ar neērti izvietotām stacijām.

Tuvojoties 2026. gadam, prasības pēc pierādāmas un ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas tikai pieaugs. Uzņēmumi, kas ievieš atkritumu šķirošanu darbā jau šodien, izmantojot izturīgas atkritumu tvertnes un modulāras sistēmas, būs soli priekšā nākotnes ziņošanas prasībām. Fokusējoties uz šķirošanu rašanās vietā un izmantojot datus, lai sekotu līdzi pārstrādes rādītājiem, tiesisko atbilstību var pārvērst no loģistikas sloga par spēcīgu jūsu organizācijas ESG stratēģijas pīlāru.